Amigo laimes indekss: laimes atslēga ir ģimene

Publicēts: 27.07.2015 18:15

"Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm" darbības pamatā ir unikāls laimes sajūtas un ģimenes attiecību mērījums, kas piedāvā fundamentāli jaunu pieeju sabiedrības labklājības novērtēšanā. Sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktajā padziļinātajā pētījumā analizēts, cik laimīgi jūtas Latvijas iedzīvotāji, kas dara mūs nelaimīgus un kā katrs var vairot savu individuālo laimes sajūtu un laimes sajūtu ģimenē. 

Amigo laimes indekss parāda, ka ikviena personīgā laimes sajūta ir cieši saistīta ar to, cik laimīgs mēs katrs jūtamies savā ģimenē. Tāpat šis pētījums ir ļāvis labāk izprast tās jomas, kurām daudziem no mums savā ikdienā jāpievērš lielāka uzmanība un kuras ļauj stiprināt laimes sajūtu ģimenē. Visas šīs zināšanas liks lietā Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm, lai iedvesmotu Latvijas cilvēkus pārskatīt savas prioritātes un lai regulāri monitorētu Latvijas sabiedrības laimes līmeni. 


Piedāvājam ieskatu galvenajos Amigo laimes indeksa pētījuma rādītājos – cik laimīgi jūtamies Latvijā un ko varam darīt, lai justos vēl laimīgāki.


Pētījumā iedzīvotājiem tika lūgts novērtēt savu laimes sajūtu 10 punktu skalā. Kopumā 19% cilvēku atzina, ka jūtas ļoti laimīgi un vērtē savu laimes sajūtu ar maksimāli iespējamām atzīmēm – 9 un 10. Savukārt 40% aptaujāto, lai arī savu laimes sajūtu vērtēja zemāk – ar 7 līdz 8 punktiem –, arī atzīstami par laimīgiem. 


Tātad varam secināt, ka laimīgo cilvēku Latvijā ir samērā daudz. Vienlaikus nozīmīga sabiedrības daļa jeb 37% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka jūtas nelaimīgi. Starp tiem viena desmitā daļa – pat ļoti nelaimīgi.


Tāpēc vidējais personiskās laimes sajūtas vērtējums ir viduvējs – 6,84 punkti no 10.


Lai arī Latvijā 59% iedzīvotāju atzīst, ka jūtas laimīgi, salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir veikti līdzvērtīgi mērījumi, šis rādītājs ir samērā zems.


Tāpēc Latvija ierindojas starptautiskā laimes topa apakšgalā  - starp nelaimīgākajām valstīm. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ir laimīgāki par itāļiem un francūžiem, bet mums vēl ir daudz iespēju izaugsmei.

 

 


Visnelaimīgāko cilvēku grupas Latvijā ir šķīrušies cilvēki, atraitņi, ģimenes bez bērniem, veci cilvēki. Faktiski tie ir cilvēki, kuri dzīvo vieni.


Raksturīgi, ka 22% cilvēku, kuri dzīvo vieni, savu laimes sajūtu novērtējuši ar viszemākajām atzīmēm, atzīstot, ka jūtas nelaimīgi. Kopumā 56% šo respondentu savu laimes sajūtu nevērtēja augstāk par 6 punktiem, kas ir ļoti zems rādītājs. Tāda pati tendence vērojama vecu ļaužu vidū, kur arī aptuveni puse atzīst, ka nejūtas īsti laimīgi.


Tāpat novērojama zināma saistība ar cilvēka izglītības līmeni – aptaujātie ar augstāku izglītības līmeni biežāk norāda, ka ir laimīgi. Tajā pašā laikā pretēji gaidītajam ienākumu līmenis tiešā veidā neiespaido laimes sajūtu.


Galvenā kopsakarība, kas vieno nelaimīgos cilvēkus, ir vientulība jeb saskarsmes trūkums. Tikai 33% aptaujāto spēja pilnīgi droši apgalvot, ka nekad nejūtas vientuļi. 


Kopumā 62% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi, turklāt piektdaļa tādi jūtas bieži. 


Tas arī iezīmē vienu no aktuālākajām sabiedrības bažām, kas ikdienā liedz justies laimīgiem, – bailes no vienatnes, kas labi pazīstamas trešai daļai Latvijas iedzīvotāju.


Plašāk analizējot, kā saskarsmes trūkums var ietekmēt laimes sajūtu, salīdzinājām, cik lielu atbalstu no līdzcilvēkiem saņem ļoti laimīgie un tie, kas atzīst, ka ir nelaimīgi.


Novērojama nepārprotama sakarība, ka ļoti laimīgie cilvēki ikdienā saņem ievērojami lielāku atbalstu no sev tuviem cilvēkiem. Starp viņiem gandrīz nav tādu, kas norādītu, ka šis atbalsts nav pietiekams.


Nelaimīgo cilvēku vidū novērojama pretēja tendence. Tikai 2% norāda, ka no saviem ģimenes locekļiem saņem pietiekamu atbalstu. Vienlaikus lielākā daļa nelaimīgo atzīst, ka saņemtais atbalsts nav pietiekams. 


Tādējādi skaidri iezīmējas likumsakarība, ka laimes sajūtu nozīmīgi ietekmē savstarpējās attiecības ģimenē – vēlme un spēja uzturēt ciešu kontaktu un atbalstīt citam citu.  


Salīdzinot personiskās laimes vidējo vērtējumu, iespējams noteikt arī laimīgāko Latvijas iedzīvotāju grupas.

 

Cilvēki, kuri ir precējušies vai dzīvo ar partneri, savu laimes sajūtu novērtē krietni virs vidējā rādītāja. 

 

Salīdzinot šos cilvēkus ar tiem, kas dzīvo vieni vai ir zaudējuši savu partneri, laimes sajūtas rādītāju kritums ir ievērojams.


Laimes sajūtu ietekmē arī tas, cik cilvēku dzīvo zem viena jumta – jo vairāk, jo jūtas laimīgāki.

 

Tie, kas dzīvo vieni, uzrāda izteikti zemu laimes sajūtas vērtējumu, bet, tiklīdz kopā dzīvo divi un vairāk cilvēku, laimes sajūta strauji pieaug.

 

 

 

 


Arī bērni ģimenē iespaido cilvēku laimes sajūtu.


Tajās ģimenēs, kurās ir bērni, cilvēki jūtas laimīgāki. 

 

 

 

 

 


Amigo laimes indeksa pētījums ļauj nepārprotami secināt, ka laimes sajūtai ir tiešs sakars ar ģimeni un attiecībām tajā. Turklāt tas pat nav atkarīgs no tā, kādā formā šī ģimene pastāv. Svarīgākais ir, lai cilvēkam apkārt ir tuvi cilvēki, kurus var saukt par ģimeni un ar kuriem tiek uzturētas sirsnīgas un ciešas attiecības.
To apliecina fakts, ka cilvēki, lūgti novērtēt, cik laimīgi jūtas savā ģimenē, norādīja ievērojami augstāku vidējo laimes vērtējumu jeb Amigo ģimenes laimes indeksu – 7,42 punkti no 10. 
Laimes sajūtu noteikti ietekmē arī cilvēka materiālā situācija un veselība, bet tieši savstarpējās attiecības ir viens no laimes sajūtas pamatbalstiem. Cilvēki ir sociālas būtnes, un kontaktēšanās ar apkārtējiem mums ir vitāli nepieciešama. Šī arī ir ģimenes loma, kurā cilvēkiem ir iespējas veidot patiešām ciešas attiecības, kas dara viņus laimīgus.


Lai arī zem viena jumta visbiežāk dzīvo divatā vai trijatā, cilvēku skaits, kurus Latvijas iedzīvotāji izjūt kā savas ģimenes locekļus, ir divkārt lielāks – 5 līdz 6.

 

Šāds vērtējums parāda, ka cilvēku apziņā ģimene ir ievērojami plašāks jēdziens nekā tikai tie cilvēki, ar kuriem dzīvo kopā.

 

 


Laimīgu ģimenes dzīvi galvenokārt nosaka kopības sajūta ar sev tuviem cilvēkiem, nevis materiālā labklājība. 

 

Mēģinot definēt laimīgas un nelaimīgas ģimenes modeli, redzam, ka laimīgāki ir cilvēki ekonomiski aktīvā vecumā līdz 44 gadiem, kuri dzīvo kopā ar partneri un bērniem.

 

Pētījums parāda, ka pēc 44 gadu vecuma šāds laimīgas ģimenes modelis sašķobās. To var skaidrot ar tendenci, ka tas ir brīdis, kad cilvēki biežāk saskaras ar šķiršanos vai kā citādi zaudē savu partneri, kā arī bērnu nav vai tie vairs nedzīvo kopā ar vecākiem.


Likumsakarīgi, ka arī līdz ar vecumu laimes indeksam ir tendence samazināties. 

To daļēji var skaidrot ar faktu, ka no ģimenes ir aizgājuši pilngadīgie bērni un, ja sākotnēji nav veidotas kopīgas intereses un tradīcijas ģimenes locekļu vidū, notiek atsvešināšanās.

 

 

 

 


 

Interesanti, ka ģimenē sievietes ir nedaudz laimīgākas nekā vīrieši.

 

 

 

 

 

 

 


Vērtējot laimes sajūtu Latvijas reģionos, izceļas Kurzeme un Zemgale, kur ģimenes ir vislaimīgākās. 


Interesanti, ka Latgale, kas bieži pētījumos tiek norādīta kā reģions ar dažādām problēmām, uzrāda vienu no augstākajiem Amigo ģimenes laimes indeksa vērtējumiem. 


Mazāk laimīgas ģimenes jūtas Pierīgā un Vidzemē. 

 


Pētījumā arī detalizēti analizēts, kā ģimenē tiek vērtētas attiecības ar katru ģimenes locekli, un rezultātā iegūts savdabīgs ģimenes locekļu „tops”.

 

Vislielāko gandarījumu cilvēki pauž par savām attiecībām ar mazbērniem, un tikai pēc tam seko pašu bērni.


Interesanti, ka attiecību „topā” vīri sievas ir novērtējuši augstāk, kamēr sievas attiecības ar vīriem vērtē zemāk. Līdzīga tendence vērojama visā attiecību novērtējumā, kur ģimenes sievietes tiek vērtētas augstāk nekā vīrieši.


Skaudra aina paveras, runājot par attiecību kvalitāti ar saviem vecākiem, – kamēr mammas ar saviem bērniem spēj uzturēt attiecību siltumu, tēvu un bērnu attiecības nereti ir visai atsvešinātas. 


Analizējot ģimenes laimes sajūtu, tika mērīts arī tas, ko tieši laimīgās ģimenes un cilvēki tajās dara atšķirīgi no pārējiem.


Galvenās ģimenes laimes atslēgas ir ļoti vienkāršas un prasa tikai katra paša apņemšanos un papildu uzmanības izrādīšanu līdzcilvēkiem.


Visa pamatā ir savstarpēji saprotoša un sirsnīga saziņa ikdienā, regulāri izrādot uzmanību un neaizmirstot vienam otru samīļot vai paslavēt.


Savukārt ciešu kontaktu ģimenē un laimi visa mūža garumā nodrošina kopīgu interešu rašana un spēcīgu ģimenes tradīciju izkopšana, kā rezultāts ir regulāras kopīgās aktivitātes.


 

Salīdzinot ļoti laimīgo un ļoti nelaimīgo cilvēku paradumus un savstarpējo saziņu ģimenē, vērtējām, cik bieži pēdējās nedēļas laikā katra šo cilvēku grupa ir veikusi kādas laimes sajūtu veicinošas aktivitātes.


Redzams, ka par patiesi laimīgiem sevi daudz biežāk uzskata cilvēki, kuriem ir izkoptas kopīgas ģimenes tradīcijas, vaļasprieki, regulāri ģimenes pasākumi, kā arī savstarpējā saziņa ir sirsnīgāka un ietver regulārākus uzmanības apliecinājumus. 


Vērtējot Latvijas sabiedrību kopumā, atklājas, ka tikai 40% ģimeņu ir regulāras kopīgas tradīcijas un vaļasprieki, turklāt 72% Latvijas ģimeņu pietrūkst laika, ko pavadīt kopā ar bērniem.


Nodalot laimīgo cilvēku aktivitātes, kuras visvairāk veicina laimes sajūtu, redzam, ka lielākā ietekme ir kopīgai laika pavadīšanai un savstarpējai uzklausīšanai.


Būtiski, ka ļoti liela nozīme tiek piešķirta ne tikai tam, ko laimīgais cilvēks saņēmis no apkārtējiem, bet arī tam, ko pats ir devis citiem. Tas apliecina, ka laimes sajūtu var gūt, arī atbalstot un iepriecinot līdzcilvēkus.

 

 


Latvijas iedzīvotāji lielākoties norāda, ka attiecībām ģimenē visbiežāk kaitē dažādi emocionālie, nevis materiālie faktori.


39% atzīst, ka vislielāko kaitējumu attiecībām nodara atšķirīgs skatījums uz dzīvi un kopīgu interešu trūkums. Savukārt otrajā vietā ar 32% ierindojas pārāk mazs kopā pavadītais laiks. 


Tikai 24% aptaujāto finanšu problēmas norāda kā svarīgāko iemeslu sarežģījumiem attiecībās. 
Ja pārvarēt atšķirīgu skatījumu uz dzīvi vai strauji uzlabot finansiālo stāvokli ir sarežģīti, tad rast iespējas vairāk laika pavadīt ar ģimeni ir daudz vieglāk. 


Turklāt, kā rāda laimīgo cilvēku prakse, tieši pavisam vienkāršām savu paradumu izmaiņām ir vislielākā ietekme uz ciešu ģimenes attiecību veidošanu. Un tas savukārt dara laimīgāku gan katru individuāli, gan arī ģimeni kopumā. 



Šeit vari noskatīties detalizētu SKDS direktora Arņa Kaktiņa prezentāciju par Amigo laimes indeksa galvenajiem rādītājiem:

 

Latvijas iedzīvotāju laimes sajūtas un ģimenes attiecību pētījums Amigo laimes indekss veikts 2014. gada decembrī veicot tiešās intervijas ar vairāk nekā 1000 iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos.

 

Autors: Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm

Sirsnīgi vecāku citāti par trešā, ceturtā un pat piektā bērniņa ienākšanu ģimenē

Kad plānotā mazuļa vietā tiek sagaidīti divi vai, kad jau trešo reizi iecerētā dēla vietā stārķis atnesis meitu – ne mazums daudzbērnu ģimeņu vecāku pūrā ir šādi un citi sirsnīgi un amizanti stāsti Lasīt tālāk »

Vērtībās balstīta un saliedēta ģimene – stingrs pamats 75% Latvijas daudzbērnu ģimeņu

Latvijā ir vairāk nekā 39 000 ģimeņu, kurās aug trīs, četri  vai pat vairāk bērni. Lasīt tālāk »

Aptauja: pastāsti, kā ir būt daudzbērnu ģimenei Latvijā, un dodies uz Rīgas Zoodārzu

Katru gadu Latvijā tiek paplašināts dažādu praktisko ieguvumu klāsts, ko var saņemt daudzbērnu ģimenes, tomēr samērā maz ir zināms, kā šīs ģimenes jūtas novērtētas sabiedrībā. Lasīt tālāk »

Ģimenei draudzīgākā pašvaldība – Ozolnieku novads

Patiesi ģimeniskā un sirsnīgā atmosfērā 14. decembrī Rīgas Motormuzejā tika sveiktas ģimenei draudzīgākās Latvijas pašvaldības. Lasīt tālāk »

Uz Latvijā pirmā YouTube kanāla bērniem Amigo Juniori vadītāja amatu pretendē 25 finālisti

No vairāk nekā 200 konkursa pieteikumiem izvēlēti 25 atraktīvākie un interesantākie, kuru autori jau šajā nedēļas nogalē tiksies ar žūriju, lai savu talantu parādītu atlasē klātienē. Lasīt tālāk »