Vecumdienu laimes formula: Dzīvot tā, lai trūkst laika

Publicēts: 23.04.2015 09:45

Vientulības sajūta divos mūža galējos posmos – bērnībā un vecumdienās, ir īpaši izteikta. Gan mazam bērnam, gan vecam cilvēkam ir vajadzīga lielāka uzmanības deva nekā cilvēkam dzīves vidusposmā, brieduma gados, tā vienu no veco cilvēku nelaimīguma iemesliem skaidro Jānis Zaļkalns, Latvijas valsts profesors gerontoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Habilitētais medicīnas doktors. 

Laimes un ģimenes attiecību mērījums "Amigo laimes indekss"  liecina, ka nelaimīgi jūtas 52% Latvijas veco cilvēku.  Cilvēkam vajag cilvēku, bet sociālā iekļaušanās nozīmē piederīguma, līdzvērtības sajūtu. Ģimene, bērnu ģimene, mazbērni šo sajūtu var sniegt.  Profesors Zaļkalns min vairākus iemeslus, kādēļ cilvēki gados nejūtas laimīgi.

Ārējie un objektīvie apstākļi
Lai arī laimes sajūta ir subjektīva un katrs to izprot citādāki, ir vairāki objektīvi iemesli, kāpēc Latvijas vecās paaudzes cilvēki nejūtas labi, skaidro profesors Zaļkalns: “Laimes sajūtu lielā mērā ietekmē dažādi faktori. Piemēram, tās ir veselības problēmas, nepieejamā veselības aprūpes sistēma un dārgie medikamenti. Daudzi seniori labprāt turpinātu strādāt, diemžēl arī to viņi Latvijas darba tirgū darīt nevar.  Zemās pensijas, kas neļauj apmierināt elementāras garīgās vajadzības, ir vēl viens sliktās emocionālās pašsajūtas iemesls. Cilvēki, kas visu mūžu baudījuši kultūru, tagad nevar uz izstādi, noklausīties koncertu, aiziet uz teātri vai operu.  Sava loma ir paaudžu pretnostatīšanai, kurā iesaistās pat zināmi cilvēki. Viņi vairo senioru vainas apziņu, sakot, ka senioru dēļ citām paaudzēm ir grūti. Esot jāuztur pensionāri...

Ģimenes izšķīšana, bērniem aizbraucot dzīvot uz ārzemēm, ir sāpīga atziņa, kas nāk ar ilūzijas sabrukumu, ka paaudzes draudzīgi dzīvos zem viena jumta. Dzimtas mājas paliks tukšas, bērni un mazbērni pārceļas dzīvot uz citām valstīm.“

 

Jaunībā viss bija labāk, arī zāle zaļāka
“Jaunībā debess bija zilāka, zāle zaļāka. Ja paskatāmies uz skolēniem - viņi prot priecāties par visu, tad novecojot, šīs sajūtas mainās. Novecojot, cilvēkam samazinās tā saucamais prieka resurss un attiecīgi no tā izrietošā laimes sajūta. Lai iepriecinātu vecu cilvēku, prieka devu vajag lielāku. Ikdienišķas lietas, par kurām priecājas bērni, vairs tik ļoti neiepriecina. Laiks, ko seniors pavada ar ģimeni, viņam, šķiet, ir par maz. Viņam gribas, lai uzmanības deva ir lielāka. 

To, protams, nevar absolutizēt un neskar visus, tomēr tā notiek. Tāpat samazinās spēka resurss, tāpēc cilvēki kļūst jutīgāki pret negācijām. Tevī nav ne fiziska, ne garīga spēka savākties", veco cilvēku dzīves uztveri skaidro Zaļkalns. 

 

Mūs dažreiz pārsteidz tas, ka seniors, kas nodzīvojusi ilgu bagātu mūžu, viņš pēkšņi dzīves nogalē jūtas tā, it kā viņam kaut kas pienākas. Bet tu taču esi nodzīvojis garu mūžu un vajadzētu iemācīties, ka neko dzīvē neviens nepienes uz paplātes! Viss ir tevis paša izdarīts un radīts.

 


Neapšaubāmi, ka sava daļa atbildības par to, kā jūtamies un kādas attiecības veidojas, jāuzņemas pašiem. "Ja novecošanas gaitā saglabājam dzīves priekšstatus un stereotipus, kā ir pareizi un kā nav pareizi, tad nozīme ir tam, vai šos priekšstatus mēģinām jaunajai paaudzei uzspiest vai arī paliekot pie savām domām, ļaujam citiem palikt pie savām. Inteliģentākā sabiedrības daļa dažreiz vienkārši lai izvairītos no konflikta, savas domas noklusē, citi to deklarē skaļi un sākas patiesības noskaidrošana un konflikti". 


“Mūs dažreiz pārsteidz tas, ka seniors, kas nodzīvojusi ilgu bagātu mūžu, viņš pēkšņi dzīves nogalē jūtas tā, it kā viņam kaut kas pienākas. Bet tu taču esi nodzīvojis garu mūžu un vajadzētu iemācīties, ka neko dzīvē neviens nepienes uz paplātes! Viss ir tevis paša izdarīts un radīts. Labāk tomēr izvairīties no pieprasītāja un “man pienākas” lomas. Ja tu esi bijis labs, tad labais tev tiks atdarīts” 

 

Kā dzīvot pilnvērtīgi līdz pēdējais mūža dienai

  1. Vecumā jāatrod sevis iepriecināšanas avoti. Neviens cits mūs nepazīst tik labi, kā mēs katrs pats sevi. Tāpēc vispirms jādomā par lietām, kuras mums palīdz „noskalot ceļa putekļus", jo priekšā vēl daudz izaicinājumu. Esiet  tiem gatavi, uztvert tos kā iespēju. 
     
  2. Censties būt pēc iespējas mazāk atkarīgiem no līdzcilvēkiem. Nonākt atkarības lomā ir viegli. Mazbērni un bērni,  visu sarūpē un pienes. Nekādu rūpju, bet tas ir slikti! Labāk ļaujiet, lai bērni savu mīlestību un pateicību izrāda citādi - iesaistot, dodot iespēju piedalīties, iet, redzēt, gūt iepriecinājumu. 
     
  3. Priecājieties par katru padarīto, nevis nepadarīto darbu. Skaitiet spertos, nevis nespertos soļus. Atcerieties, ka neviens vecumdienās nevar iecelt saulītē, ja to nevēlaties paši. Iesaistieties senioru klubiņā! 
     
  4. Spēka un stiprības resursi gadu gaitā mazinās, taču tie ir pilnīgi pietiekami seniora aktīvai dzīvei. Slimību gadījumos jābūt līdzdalīgiem, gataviem paškontrolei un sadarbībai ar ārstu. Nesāciet sevi žēlot! Viss, kas ar ir noticis, ir paša darba, bieži vien grūta un ilgstoša, rezultāts. 
     
  5. Esot atvērti jaunām zināšanām par veselīgu dzīvesstilu, izvērtējiet savu līdzšinējo attieksmi pret režīmu, fiziskajām aktivitātēm, ēšanas paradumiem. Apzinieties pāridarījumus savai veselībai un mainiet tos. Lai labi gulētu naktīs, nesnauduļojiet dienā. Arī tad, ja sāp gūža vai celis, celties un kustieties. Iegulēties ir bīstami! 
     
  6. Plānojiet savu dienu saturīgi piepildītu. Dzīves plānošanu dažādi seniori īsteno atšķirīgi. Kāds izmanto plānotāju, cits plāno darbus mēnešiem uz priekšu. Kāds  cits seniors katru vakaru apsēžas pie galda, ņem sastādīto programmu un izvērtē, kas un kā padarīts.  
     
  7. Pat jau visi ģimenes locekļi senioram vēl tikai un vienīgi labu, pirmās un galvenās balsstiesības par sevi un savu dzīvi ir pašam senioram. Vislabāk, ja ģimenē valda tāda savstarpēja cieņa un uzmanība vienam pret otru, ka brīdī, kad jāizlemj kāds omai vai opītim svarīgs jautājums, visi sanāk kopā, uzklausa viens otru, kopīgi vienojas, kā labāk. 
     
  8. Neesiet spītīgi un iecirtīgi! Nebūt spītīgam ir svarīgi gan jaunībā, gan vecumā. Sen zināma patiesība, ka  iespītēt mēs varam vienīgi paši sev. 
     
  9. Nodarbiniet sevi. Sakopiet māju, paši sevi. Pēc iespējas paši veiciet saimniecības un sagādes darbus. Ja ir jāizvēlas starp zvilnēšanu uz dīvāna un dārza darbiem, izvēlieties pēdējo. 
     
  10. Esot harmoniski. Pirms daudziem gadiem augsta līmeņa pētnieciskās kvalitātes žurnālā bija publicēts raksts „Ar influenci (nediferencēta saaukstēšanās) slimo nelaimīgi cilvēki". Pētnieku grupa veica ļoti pētījumu par cilvēka iekšējās harmonijas ietekmi uz viņa imunitāti. Izrādījās, ka cilvēki, kuri, kā paši atzīst, nekad nejūtas harmoniski, mūžīgi sevi šausta, atrodas hroniska imūndeficīta stāvoklī. Tas atvieglo dažādu vīrusu un baktēriju darbību cilvēka organismā.

Ar Jāni Zaļkalnu sarunājās Mammamuntetiem.lv redaktore Līga Brūvere

Foto avots: Shutterstock.com

8 vēsturiskas vietas, ko apskatīt Latvijas jubilejas gadā

Latvija ir tik skaista un interesanta, ka to izbraukāt krustu šķērsu ir vērts jebkurā gadījumā. Lasīt tālāk »

Latvijas jubilejas gads! Veidojam ģimenes simboliku

Ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērns zina, ka ģimene ir vērtība. Ģimene jāciena, jāsargā un jāgodā. Viens no veidiem, kā šīs vērtības nozīmi varam iemācīt, ir ģimenes simbolikas veidošana. Lasīt tālāk »

Ģimeniskas aktivitātes šim pavasarim

Lūk, septiņi ieteikumi, ko redzēt, kurp doties un ko būtu vērts paveikt šajā saulainajā gadalaikā visai ģimeni kopā! Lasīt tālāk »

Talkošana. No ģimenes tradīcijas līdz apzinātam dzīvesveidam

Pavasarī tā vien gribas izmēzt ziemas putekļus no istabām, sakopt apkārtni, padomāt par to, kā dzīvot tīrāk un skaistāk. Lasīt tālāk »

Mūzika. Iepazīšana, izzināšana, muzicēšana ģimenes lokā

Muzikāls ir katrs cilvēks, īpaši jau bērns, kas piedzimst, atvērts visiem izaicinājumiem un iespējām. Lasīt tālāk »