Padomi, ar ko sākt sava dzimtas koka veidošanu

Publicēts: 28.01.2016 11:00

Skolas laikā kādā no mācību priekšmetiem bija uzdots veidot ģimenes koku. Tālāk par mammas un tēta vecvecākiem vairums no klases netika. Ja vēlme izzināt senčus ir saglabājusies, ar ko sākt, stāsta dzimtas koku pētniece, Dzimta.lv pārstāve Alīna.

Dzimtas koka veidošana ir aizraujošs un vienlaikus nopietns projekts, un, ja tā veidošanā nav iepriekšējas pieredzes, noderēs speciālista ieteikumi.

 

 

Ja dzimtas koku vēlies veidot pats, ņem vērā!

1. Apkopo jau pieejamo informāciju!

Pirms ķeries pie senču meklējumiem, apzini to radu pulku, kas dzimuši no 1945. gada līdz šodienai. Jaunāka perioda dokumenti, personu dati ir izkaisīti dažādos arhīvos, kur tad jādodas uz katru šo arhīvu atsevišķi un jāuzzina par iespējām šo dokumentu piekļuvei. Vaicā tuvākiem un tālākiem radiem foto, vēstules, dienasgrāmatas, mājas grāmatas. Neaizmirsti pierakstīt atmiņu stāstus, tie lieliski papildinās ģimenes vēstures arhīva veidošanu.

 

2. Meklēšanas sākums arhīvā.

Identificē to personu, ar kuru sāksies meklējumi arhīvā. Parasti sāk ar četriem zariem, kas ir četri vecvecāki – mammas un tēta vecāki. Sākot meklēšanu, ir jāzina pēc iespējas precīzāki dati – vecvecāka dzimšanas un/vai miršanas datums. Svarīgi zināt dzimšanas vietu, lieliski, ja zini, kā to sauca laikā, kad dzima konkrētais vecvecāks. Vari izmantot Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā esošo sadaļu “Raduraksti” (www.arhivi.gov.lv), kas izveidota ar mērķi atvieglot darbu pie ciltskoka veidošanas. Radurakstos pieejamas digitalizētā veidā Latvijas evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, baptistu, reformātu, uniātu un vecticībnieku draudžu baznīcu grāmatas, rabinātu metriku grāmatas līdz 1905. gadam, kā arī 1. Viskrievijas tautas skaitīšanas (1897. gadā) Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņās dokumenti. Parasti senākie dokumenti, ko var atrast Latvijas arhīvos digitalizētā formā, ir no 18. gadsimta sākuma (vispār arhīvā atrodas dokumenti no 1220. līdz 1945. gadam).

 

3. Informācija no Latvijas Nacionālā arhīva.

Ja zini, ko nepieciešams atrast, Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā pieejamajos digitalizētajos arhīvos pats vari meklēt nepieciešamo informāciju vai arī uzrakstīt pieprasījumu arhīva speciālistiem. Rēķinies, ka informācijas atrašana tās darbiniekiem var aizņemt pat gadu, jo pieprasījumu rinda ir gara! Vari arī pats doties uz arhīvu un saņemt atļauju strādāt lasītavā ar īstajiem dokumentiem. Šis pakalpojums ir bezmaksas un lasītavā iespējams pavadīt kaut visu darba dienu. Taču interneta projekts „Raduraksti” dod iespēju pētīt dzimtas vēsturi, ne tikai atrodoties arhīva telpās, bet arī no mājām un pat dzīvojot citā valstī. Tādēļ nebaidies likt lietā savas datorprasmes, izskatot arhīva digitalizēto daļu, vai lūgt palīdzību kādam, kurš to pieprot.

 

4. Svešvalodu zināšanas.

Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs un vairāki zonālie valsts arhīvi. Ja esi nolēmis saviem spēkiem tajos meklēt informāciju, būs nepieciešamas svešvalodu zināšanas - jāorientējas vācu un krievu valodā, kā arī jāprot lasīt vecā druka.

 

5. Domubiedru grupas.

Iespējams, būsi dzirdējis, ka kāds no tavu draugu pulka arī interesējas par savas dzimtas vēsturi. To pašu dara arī ļoti daudzi tev nepazīstami cilvēki. Tādēļ droši meklē domubiedru grupas internetā – tur cilvēki labprāt dalās pieredzē un padomos, kur, ko un kā meklēt. Tāpat gūsi iedrošinājumu un atbalstu brīdī, kad iedomātais uzdevums liksies grūts un nepaveicams.

 

6. Informācija, kas nav Latvijas arhīvos.

Rēķinies, ka Latvija vēstures gaitā piedzīvojusi vairākus karus un dažādus nemierus, kā rezultātā daudzi dokumenti gājuši bojā vai arī tie izvesti uz ārzemēm. Ja dzimtas saknes ved uz ārzemēm, piemēram, Vāciju, var mēģināt sazināties ar turienes arhīviem un uzdot konkrētus jautājumus. Atsevišķus datus var meklēt Latvijas arhīvos par tiem Lietuvas un Igaunijas valstu apgabaliem, kas vēstures gaitā kādā periodā bijuši Latvijas teritorija (Kauņa, Paņeveža, Rēvele u.c).

 

7. Ieplāno laiku!

Laiks, ko aizņems viena zara izpēte, var būt diezgan neprognozējams. Tādēļ lieliski, ja vari ne tikai izmantot radinieku saglabātos dokumentus, bet arī apvienot spēkus ar tiem tuviniekiem, kuriem ir līdzīga interese.

 

Pētniece smej, ka darbā ar arhīviem daudz dod iepriekšēja pieredze darbā ar dokumentiem un attīstīta pētnieka intuīcija – droši nezini, bet nojauta pasaka priekšā, kurā arhīvā ielūkoties: “Meklēšanas darbā ļoti palīdz ne tikai iepriekšēja pieredze, bet arī vispārīgā vēstures pārzināšana – kad notikušas tā saucamās dvēseļu revīzijas, apgabalu pārdēvēšanas un līdzīgi vēsturiski, sociāli un politiski procesi.”

 

Dzimtas koku piemērus un citu noderīgu informāciju par dzimtas koku veidošanu vari atrast Dzimta.lv mājaslapā (www.Dzimta.lv).

 

 

 

 

Autors: Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm

Foto avots: Shutterstock.com

8 vēsturiskas vietas, ko apskatīt Latvijas jubilejas gadā

Latvija ir tik skaista un interesanta, ka to izbraukāt krustu šķērsu ir vērts jebkurā gadījumā. Lasīt tālāk »

Latvijas jubilejas gads! Veidojam ģimenes simboliku

Ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērns zina, ka ģimene ir vērtība. Ģimene jāciena, jāsargā un jāgodā. Viens no veidiem, kā šīs vērtības nozīmi varam iemācīt, ir ģimenes simbolikas veidošana. Lasīt tālāk »

Ģimeniskas aktivitātes šim pavasarim

Lūk, septiņi ieteikumi, ko redzēt, kurp doties un ko būtu vērts paveikt šajā saulainajā gadalaikā visai ģimeni kopā! Lasīt tālāk »

Talkošana. No ģimenes tradīcijas līdz apzinātam dzīvesveidam

Pavasarī tā vien gribas izmēzt ziemas putekļus no istabām, sakopt apkārtni, padomāt par to, kā dzīvot tīrāk un skaistāk. Lasīt tālāk »

Mūzika. Iepazīšana, izzināšana, muzicēšana ģimenes lokā

Muzikāls ir katrs cilvēks, īpaši jau bērns, kas piedzimst, atvērts visiem izaicinājumiem un iespējām. Lasīt tālāk »