Svarīgākās personas bērna dzīvē uzreiz aiz vecākiem - krustvecāki. Kā izvēlēties?

Publicēts: 07.07.2016 09:10

Lai arī gadsimtu gaitā krustvecāku loma un uzdevumi ir nedaudz mainījušies, krustvecāku izvēle joprojām ir atbildīgs lēmums visam mūžam. Kā agrāk izvēlējās krustvecākus savam bērnam un kādi principi jāņem vērā, izvēloties krustvecākus mūsdienās, vaicājām folkloras kopas “Grodi” vadītājiem Andrim Kapustam un Aīdai Rancānei un psiholoģei Līgai Bernātei.


Ja mūsdienās dzīvojam salīdzinoši drošos un mierīgos apstākļos, tad pirms vairākiem gadsimtiem cilvēku ikdiena bija nedrošāka un trauksmaināka. Ļoti iespējams tieši tādēļ krustvecāku izvēle mazajam bērniņam bija ļoti nozīmīgs solis un svarīgs lēmums. 

 

Kā senāk izvēlējās krustvecākus savam bērniņam?
Tā kā krustvecāki bija nozīmīgākie cilvēki bērna dzīvē uzreiz ar vecākiem, šos cilvēkus izvēlējās ar lielu apdomu. Ne velti par krustvecākiem dziedāja - “tie ir lasīti ļaudis, kas var uguni saujā nest”, ar to saprotot, ka tiem ir jābūt īpašiem cilvēkiem, kuru rakstura īpašības ir tādas, kādas vecāki vēlētos savam bērnam. Krustvecākiem jāspēj bērnam sniegt ne tikai garīgu, bet arī materiālu atbalstu, tādēļ tiem jābūt ne tikai godājamiem cilvēkiem, bet arī turīgiem. Lai arī nav pilnīgas vienprātības, biežāk uzskata, ka  kūmas labāk izraudzīties radu, ne draugu pulkā, jo radnieciskās saites nekad nebeidzas, turpretim draugu būšana var kādā laika posmā noslēgties. 

Speciāliste atgādina, ka arī mūsdienās būt par krustvecākiem tomēr nozīmē veidot attiecības. Krustvecāku uzdevums ir vajadzības reizē dot, būt dzīves skolotājam un mentoram.

Krustabas kā līgums
Rakstu kultūra mūs novedusi līdz tam, ka visas attiecības kārtojam ar līgumu un cita veida dokumentu palīdzību – kas pierakstīts, tas ir pa īstam. Mutiskai norunai nav tāda spēka, kā pirms pāris gadsimtiem – ja kaut kas tika norunāts (salīgts, saderēts), tas arī bija jāpilda. Ja norunāto nepildīji, runas par to no mutes izplatījās tuvākā un tālākā apkārtnē kā  milzīgs negods. Tieši tāpat tas bija attiecībās starp krustvecākiem un bērnu. Krustabu rituāls bija sakrāls notikums, kurā krustvecāki uzņēmās atbildību pār krustbērnu. Tas bija svarīgi ne tikai sociālā kontekstā sabiedrības un dzimtas priekšā, bet arī sakrālā nozīmē dieva priekšā. Un šādu solījumu neviens nevēlējās pārkāpt. “Tās bija īpašas attiecības, par ko mutvārdu ceļā cilvēki zināja un ko respektēja. Visi zināja, kuri ir konkrētā bērna krustvecāki, kuri arī savstarpēji apzinājās savas tiesības un pienākumus. Tas bija gods, ko ar lepnumu nēsāja un pildīja,” stāsta folkloras zinātājs Andris Kapusts.

 

Krustvecāki loma mūsdienās
Mūsdienās ir vairāki veidi, kā konkrētie cilvēki nonāk krustvecāku godā – veicot kristības baznīcā, veicot krustabu rituālu latviskā garā, vienkārši vienojoties. Kā novērojusi folkloriste Aīda Rancāne, mūsdienās uz  krustvecāku godu mazāk skatās kā uz garīgu misiju, vairāk kā uz materiālu noslodzi. 
Speciāliste atgādina, ka arī mūsdienās būt par krustvecākiem tomēr nozīmē veidot attiecības. Krustvecāku uzdevums ir vajadzības reizē dot, būt dzīves skolotājam un mentoram. Būt par kūmu ir ne tikai goda lieta, bet reāla atbildība par savu pādīti visa mūža garumā. Krustvecāki patiesi var būt nosacīti neitrāli pieaugušie, kas palīdz bērnam sarežģītos dzīves posmos, piemēram, uzklausa un palīdz ar padomu grūtos pusaudža gadus. Ja bērns šajā vecumā nespēj kādas lietas izrunāt ar vecākiem, viņu var uzklausīt krustvecāki. Un, protams, mūsdienās arī materiālais atbalsts no krustvecākiem bieži vien ir ļoti svarīgs.

 

Kā izvēlēties krustvecākus?
Visi aptaujātie speciālisti ir vienisprātis, ka līdzīgi kā senatnē, arī mūsdienās krustvecākus bērnam vajadzētu izvēlēties apdomīgi, neliekot akcentu uz jautājumu, vai tie ir no radu pulka, vai draugu loka. “Svarīgi meklēt cilvēkus, ar ko ir emocionāla saderība, tādus, uz kuriem vari paļauties. Lai zini – grūtā brīdī viņi bez ierunām palīdzēs un neliks justies parādā,” rezumē A. Rancāne. 
Mūsdienās gadās, ka krustvecāki ir formāli – no viņiem gaida  apsveikumus bērna dzimšanas dienās un citos svētkos, mazāk iesaisti bērna dzīvē un palīdzību bērna audzināšanā. “Un te tieši potenciālajiem krustvecākiem jābūt apdomīgiem - jo lielākas ir jauno vecāku gaidas, jo kritiskāk jāizvērtē, vai krustvecāki šīs gaidas spēs īstenot, cik krustvecāki ir aizņemt, citādi jau drīz vien pēc kristībām var rasties neapmierinātība un strīdi,” teic psiholoģe Līga Bernāte.
Psiholoģe uzsver, ka  vecākiem vajadzētu ņemt vērā viņu pašu attiecības ar topošajiem krustvecākiem, - cik tās ir labas, tuvas, siltas, cik bieži paši tiekas,  jo cilvēkam nav iespējams būt labam krustvecākam, ja ar vecākiem attiecības nav pietiekami tuvas. “Krustvecākus nevajadzētu aicināt pienākuma vai statusa pēc (pret savu māsu, brāli vai draugiem) vai tādēļ, ka viņi mani aicinājuši savam bērnam par krustvecāku. Parasti tad neizveidojas tuvas attiecības starp vecākiem un krustvecākiem un būtībā bērnam krustvecāku nav. Reizēm krustvecākus aicina no ģimenes vai radu loka, jo “savējie”, taču caur krustvecākiem vecāki var paplašināt savam bērnam “tuvinieku” loku, ja tiek izvēlēti draugi,” iesaka psiholoģe L. Bernāte. 
Svarīgi būtu arī pārdomāt vai ar krustvecākiem sakrīt vērtības un uzskati par bērna audzināšanu, lai bērns netiktu nolikts neērtā situācijā vēlāk,viņam pieaugot. Tas gan nenozīmē, ka nevar izvēlēties krustvecākus pilnīgi pretējus sev. Ja, piemēram, vecāki ir mierīgi un lēni pēc savas būtības, tad izvēloties krustvecākus enerģiskus piedzīvojuma meklētājus, tad bērnam ir iespēja piedzīvot un iepazīt kaut ko citu un bagātināt sevi. Piemēram, ja vecāki ir “uz jūs” ar mūziku, mākslu vai grāmatām, ar šīm pasaulēm var iepazīstināt krustvecāki. “Domāju, ka galvenais, lai starp vecākiem un krustvecākiem būtu saruna par gaidām, lai godīgi tiktu izrunāti pienākumi.” 

 

Vai no krustvecāku goda var atteikties? 
Folkloristi Andris un Aīda stāsta, ka senatnē no aicinājuma būt par krustvecāku atteikties bija  liels negods. “Gluži otrādi, visi ļoti vēlējās būt krustvecāki. Tas bija augsts novērtējums no jauno vecāku puses. Ar šo godu ļoti lepojās,” stāsta A. Kapusts. Psiholoģe ir pielaidīgāka: “Potenciālajiem krustvecākiem vajadzētu rūpīgi apsvērt un izvērtēt, vai viņi spēs atrast laiku krustbērnam. Ja ne, tad labāk godīgi atteikties no šī pienākuma, jo ....bērni pārdzīvo, ja sākumā ir krustvecāki un vēlāk viņi pazūd.” 

Autors: Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm

Foto avots: Shutterstock.com

8 vēsturiskas vietas, ko apskatīt Latvijas jubilejas gadā

Latvija ir tik skaista un interesanta, ka to izbraukāt krustu šķērsu ir vērts jebkurā gadījumā. Lasīt tālāk »

Latvijas jubilejas gads! Veidojam ģimenes simboliku

Ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērns zina, ka ģimene ir vērtība. Ģimene jāciena, jāsargā un jāgodā. Viens no veidiem, kā šīs vērtības nozīmi varam iemācīt, ir ģimenes simbolikas veidošana. Lasīt tālāk »

Ģimeniskas aktivitātes šim pavasarim

Lūk, septiņi ieteikumi, ko redzēt, kurp doties un ko būtu vērts paveikt šajā saulainajā gadalaikā visai ģimeni kopā! Lasīt tālāk »

Talkošana. No ģimenes tradīcijas līdz apzinātam dzīvesveidam

Pavasarī tā vien gribas izmēzt ziemas putekļus no istabām, sakopt apkārtni, padomāt par to, kā dzīvot tīrāk un skaistāk. Lasīt tālāk »

Mūzika. Iepazīšana, izzināšana, muzicēšana ģimenes lokā

Muzikāls ir katrs cilvēks, īpaši jau bērns, kas piedzimst, atvērts visiem izaicinājumiem un iespējām. Lasīt tālāk »